Kas jāzina par urbuma dokumentiem?

Urbuma izbūve nav tikai urbšanas darbi — lai pazemes ūdeņu ieguve būtu likumīga, tai jābūt arī pareizi dokumentētai. Pazemes ūdens ir valsts nozīmes dabas resurss, un tā ieguves kārtību nosaka likums „Par zemes dzīlēm” un ar to saistītie Ministru kabineta noteikumi. Šajā rakstā apkopojam, kādi dokumenti jānokārto pirms urbuma izbūves, tās laikā un pēc tam.

1. Izziņa par ūdens apgādes iespējām teritorijā

Pirmais solis ir noskaidrot, no kāda dziļuma un kāda ūdens horizonta konkrētajā vietā iespējams iegūt ūdeni. Izziņu par ūdens apgādes iespējām teritorijā sagatavo LVĢMC vai ReWater speciālisti. Nelielu priekšizpēti par reģionā pieejamajiem urbumiem vari veikt arī pats — mūsu mājaslapas urbumu kartē apskati, kādi urbumi jau ir ierīkoti tavā apkārtnē.

Apskatīt urbumu karti

2. Būvniecības ierosināšana būvvaldē

Ūdens ieguves urbums ir inženierbūve, tāpēc būvniecība jāierosina būvvaldē — būvniecības ierosinātājs aizpilda būvniecības ieceres iesniegumu. Nepieciešamā dokumentācija atkarīga no urbuma dziļuma:

• I grupas inženierbūve — avota kaptāža, grodu aka vai ūdens ieguves urbums līdz 20 m dziļumam: pietiek ar apliecinājuma karti;
• II grupas inženierbūve — ūdens ieguves urbums dziļāks par 20 m: nepieciešams būvniecības iesniegums un būvprojekts minimālā sastāvā.

Papildus jārēķinās ar ietekmes uz vidi procedūrām lielām sistēmām: ja urbums plānots dziļāks par 250 m vai ūdens ieguve pārsniedz 1 milj. m³ gadā, veic IVN sākotnējo izvērtējumu, bet, ja ieguve pārsniedz 10 milj. m³ gadā, — pilnu ietekmes uz vidi novērtējumu.

Būvdarbus drīkst sākt tikai tad, kad būvvalde izdarījusi atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi un ir noslēgts līgums ar būvdarbu veicēju.

3. VVD zemes dzīļu izmantošanas licence

Valsts vides dienesta licence nav jāsaņem, ja zemes īpašnieks pats ierīko un izmanto grodu aku vai ūdens ieguves urbumu dziļumā līdz 20 m un diennaktī paredzēts iegūt ne vairāk kā 10 m³ pazemes ūdens.

Licence ir jāsaņem, ja:

• pasūtītājs nav zemes īpašnieks;
• urbuma dziļums pārsniedz 20 m;
• plānotais patēriņš pārsniedz 10 m³ diennaktī.

4. Ūdens analīzes

Pēc urbuma izbūves un atsūknēšanas jāpārbauda iegūtā ūdens kvalitāte. Dzeramā ūdens prasības nosaka MK noteikumi „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”. Jaunam urbumam veic:

• mikrobioloģisko analīzi — E. coli, koliformās baktērijas, zarnu enterokoki;
• ķīmisko analīzi — pH, elektrovadītspēja, amonijs, nitrāti, nitrīti, dzelzs, mangāns, sulfāti, hlorīdi, kopējā cietība, duļķainība, krāsa, garša, smarža, permanganāta indekss.

Analīžu rezultātus iekļauj urbuma pasē, un tie parāda, vai ūdens ir lietojams uzturā un vai nepieciešama ūdens attīrīšanas iekārta (piemēram, atdzelžošanas filtrs). Ūdens paraugus var nodot akreditētās laboratorijās, piemēram:

• Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā „BIOR”
• LVĢMC laboratorijā
• E. Gulbja Laboratorijā

5. Urbuma pase

Pēc urbšanas un aprīkošanas darbiem tiek sagatavota ūdens ieguves urbuma pase (avotam — avota pase). Tas ir galvenais dokuments, kas apliecina pazemes ūdeņu likumīgu izmantošanu, un tajā fiksēta urbuma konstrukcija, dziļums, ūdens horizonts un ieguves parametri.

6. Papildu dokumenti lielākam patēriņam

• Ūdens resursu lietošanas atļauja — ja diennaktī iegūst vairāk par 10 m³ ūdens vai ar ūdeni tiek nodrošinātas vairāk nekā 50 personas;
• Pazemes ūdeņu atradnes pase — ja plānots iegūt vairāk par 100 m³ ūdens diennaktī;
• Dabas resursu nodoklis — piemēro, ja ūdens ieguve pārsniedz 10 m³ diennaktī: ūdensapgādei no 0,02 līdz 0,05 EUR/m³, realizācijai no 0,56 līdz 1,85 EUR/m³ (Dabas resursu nodokļa likums).

7. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

Ap ūdens ņemšanas vietām nosaka stingra režīma, kā arī bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. Stingra režīma aizsargjoslas platums atkarīgs no ūdens horizonta aizsargātības (aprēķinu sagatavo LVĢMC):

• neaizsargātam ūdenim — vairāk par 50 m;
• relatīvi aizsargātam ūdenim — 30–50 m;
• labi aizsargātam ūdenim — 10–30 m;
• ļoti labi aizsargātam ūdenim — 10 m.

Individuālajiem ūdens lietotājiem (fiziskām personām), kas urbumu, aku vai avotu izmanto savām vajadzībām, aizsargjoslas nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.

8. Pieņemšana ekspluatācijā

Noslēgumā urbumu kā inženierbūvi pieņem ekspluatācijā būvvalde. Tikai pēc tam ūdens ieguve ir pilnībā likumīga.

ReWater saviem klientiem palīdz nokārtot visu nepieciešamo dokumentāciju — no izziņas par ūdens apgādes iespējām līdz urbuma pasei un pieņemšanai ekspluatācijā.